trešdiena, 2008. gada 3. decembris
otrdiena, 2008. gada 2. decembris
Ļoti jauka pasaka Ziemassvētku noskaņai
Pasaka par Rūķu spilveniem
Jau kopš seniem laikiem Ziemsvētku vecītis un viņa palīgi – rūķi dzīvo kaut kur, no ļaužu acīm noslēpušies, un cauru gadu gatavo dāvanas. Neviens nekad nav redzējis rūķu mitekļus vai rūķus pašus, jo viņi ir tik prasmīgi meistari uz slēpšanos, ka mēs varam paiet tiem cieši garām, pat virsū uzgrūsties, bet pamanīt viņus neizdosies. Pat aiz putekļa, aiz mēnesstara ēnas rūķis prot noslēpties! Visu pavasari, vasaru un rudeni rūķi čakli strādā. Rūķenes ada cimdus, cepures, šalles un džemperus, šuj paladziņus, kreklus, bikses un kleitas, auž lakatus un segas, darina lelles un visādas mīļmantiņas. Rūķi veido pārsteidzošas lietas – auto, zirgu un suņu figūras, šūpuļzirgus un mantu kastes, vilciņus, vilcienus, bumbas un bungas, slēpes un klavieres. Ziemsvētku vecītis raksta pasakas, dzejoļus un dziesmas, zīmē brīnumainas bildes, kuras vēlāk tiek izdotas košās grāmatās bērniem par prieku. Un neba tikai mazajiem un maziņajiem vien rūķi gatavo košās dāvanas! Viņu rociņās top arī skaistas rotas un somas mammām, šķiltavas un bārdas dzenamās mašīnas tētiem, bet rūķenes no rasas, ziedu miega un putnu vīteriem vij smaržas, kuras pilda neparastās pudelītēs, un ar smalku diegu izšuj zīdainas kaklasaites... Bet dienā, kad uzsnieg pirmais sniegs, rūķi liek pie malas pabeigtās, nepabeigtās un iesāktās dāvanas, lai darinātu kaut ko paši sev. Katrs rūķis šuj spilvenu, uz kura tas gulēs līdz pat Jaungada naktij. Spilveni ir mazi, jo arī rūķi tikai tādi ķipari un knīpiņas vien ir, toties koši jo koši. Kāds spilvens tiek greznots ar garām kā pāva astes spalvas bārkstīm, citam rūķis piešuj greznas pogas, pērles un akmentiņus, vēl cits tiek izrotāts ar bagātīgiem izšuvumiem. Uz viena spilvena svilpo putni, citam virsū domīga suņuka vai spriganas vāveres attēls; citur vīd košas, krāsainas lentītes; kādam spilvenam viss krāšņums svītrās, rūtīs un vijīgos rakstos. Nav divu vienādu spilvenu, jo nav arī divu vienādu rūķu! Visu pirmā sniega dienu rūķi centīgi un rūpīgi dara savu darāmo, galvas lāga no darbiņa nepaceldami. Vakarpusē, kad spilveni pabeigti, rūķi nožāvājas un tūliņ arī liekas migās. Katrs savu nule pabeigto spilvenu pagalvī palikuši. Sapnī rūķi redz to, ko katrs bērns, mamma, tētis, omīte vai vectētiņš visvairāk par visu kāro saņemt svētkos. Un katru nosapņoto sapnīti rūķis miegā noglabā savā spilventiņā – vai nu piepogā pie pogas, vai iepin bārkstīs, vai dod turēt izšūtajam lācim, vai aizliek aiz košajām svītrām... No rīta, kad rūķis mostas, tas ņem klēpī savu sapnīšos ņudzošo spilvenu, pa vienam vien atbrīvo tos no spilvena gūsta. Viņš vēlreiz apskata Kārļa lielo ilgošanos pēc ugunsdzēsēju auto, tad iet uz lielo noliktavu, kur sakrājušās dāvanas, un meklē tādu auto rokā. Saiņo to košā papīrā, raksta virsū Kārļa vārdu un liek dāvanu maisā. Atsējis Ilzes sapni par baltu kurpju pāri, rūķis ņem sapni padusē un meklē plauktos kurpes, kas visvairāk līdzinātos Ilzītes sapņu kurpītēm, saiņo dāvanu un raksta uz tās meitenes vārdu. Un tā līdz vakaram, kad spilventiņš atkal ir brīvs no iepriekšējās nakts sapnīšiem un cilvēku vēlmēm, bet rūķis noguris no dienā sadarītā. Tad nu viņš aši vien liekas atkal migā, guļ un sapņo, un piepilda spilvenu ar citu cilvēku vēlmēm... Un tā katru dienu un nakti bez gala un malas rūķi un viņu sapņu spilventiņi strādā mīļus darbiņus. Retumis gadās, ka rūķis, izstaigājis visas noliktavas un pārbaudījis visus plauktus, grozus un kārbas, tomēr nespēj atrast kādam sapnītim atbilstošu dāvanu. Tad rūķis ar sapni rokā iet pie Ziemsvētku vecīša, un viņi kopā domā, ko nu iesākt, kā iepriecināt mazo vai lielo dvēselīti. Jā, Annelei dzīvu zirgu rūķis dāvanā iesaiņot nevar, bet šūpuļzirgu vai košu grāmatu par zirgiem gan var, un abi – rūķis un Ziemsvētku vecītis – nopūšas, cerēdami, ka meitenei patiks viņu sagādātā dāvana. Arī Uldim motocikla vietā tiek tikai rotaļu motocikls un motociklista brilles. Neba nu visu, kas pasaulē atrodams, rūķi vasarā iedomājušies pagatavot... Līdz Ziemsvētkiem teju visas dāvanas jau iesaiņotas, pašas pēdējās no rūķu noliktavām košās paciņās ielec pirms Jaunā gada nakts. Un tad beidzot rūķi liek galvas uz saviem vecajiem, visu gadu lietotajiem spilveniem un aizmieg ciešā bezsapņu miegā līdz pat Zvaigznes dienai, jo ir bezgala noguruši, ļaudīm dāvanas saiņodami. Košie sapņu spilventiņi paliek gultiņu kājgaļos vairs nevajadzīgi, un jūtas skumji un vientulīgi. Tomēr Ziemsvētku vecītis apstaigā visus guļošos rūķus, savāc mirdzošos, greznos spilventiņus lielā maisā un nogādā tos cilvēkiem, kuri arī prot uzminēt citu ilgas un vēlēšanās, kā pēdējo Ziemsvētku sveicienu. Spilventiņi par to ir laimīgi, jo atkal var būt noderīgi, kaut kā mazas lellītes pagalvīši vai asu adatiņu uzraudzītāji. Ja arī tev ir ticis tāds spilventiņš, zini droši – tu arī esi mazdrusciņ rūķis. Drusciņ mēs visi esam rūķi. Īpaši, kad ļaujam kādam justies sevišķi priecīgi un mīļi – kad dodam negaidītas bučas, kad uzdāvinām puķīti bez jebkāda iemesla, kad mūsu mīļajiem dodam iemeslu laimīgi pasmaidīt.
Jau kopš seniem laikiem Ziemsvētku vecītis un viņa palīgi – rūķi dzīvo kaut kur, no ļaužu acīm noslēpušies, un cauru gadu gatavo dāvanas. Neviens nekad nav redzējis rūķu mitekļus vai rūķus pašus, jo viņi ir tik prasmīgi meistari uz slēpšanos, ka mēs varam paiet tiem cieši garām, pat virsū uzgrūsties, bet pamanīt viņus neizdosies. Pat aiz putekļa, aiz mēnesstara ēnas rūķis prot noslēpties! Visu pavasari, vasaru un rudeni rūķi čakli strādā. Rūķenes ada cimdus, cepures, šalles un džemperus, šuj paladziņus, kreklus, bikses un kleitas, auž lakatus un segas, darina lelles un visādas mīļmantiņas. Rūķi veido pārsteidzošas lietas – auto, zirgu un suņu figūras, šūpuļzirgus un mantu kastes, vilciņus, vilcienus, bumbas un bungas, slēpes un klavieres. Ziemsvētku vecītis raksta pasakas, dzejoļus un dziesmas, zīmē brīnumainas bildes, kuras vēlāk tiek izdotas košās grāmatās bērniem par prieku. Un neba tikai mazajiem un maziņajiem vien rūķi gatavo košās dāvanas! Viņu rociņās top arī skaistas rotas un somas mammām, šķiltavas un bārdas dzenamās mašīnas tētiem, bet rūķenes no rasas, ziedu miega un putnu vīteriem vij smaržas, kuras pilda neparastās pudelītēs, un ar smalku diegu izšuj zīdainas kaklasaites... Bet dienā, kad uzsnieg pirmais sniegs, rūķi liek pie malas pabeigtās, nepabeigtās un iesāktās dāvanas, lai darinātu kaut ko paši sev. Katrs rūķis šuj spilvenu, uz kura tas gulēs līdz pat Jaungada naktij. Spilveni ir mazi, jo arī rūķi tikai tādi ķipari un knīpiņas vien ir, toties koši jo koši. Kāds spilvens tiek greznots ar garām kā pāva astes spalvas bārkstīm, citam rūķis piešuj greznas pogas, pērles un akmentiņus, vēl cits tiek izrotāts ar bagātīgiem izšuvumiem. Uz viena spilvena svilpo putni, citam virsū domīga suņuka vai spriganas vāveres attēls; citur vīd košas, krāsainas lentītes; kādam spilvenam viss krāšņums svītrās, rūtīs un vijīgos rakstos. Nav divu vienādu spilvenu, jo nav arī divu vienādu rūķu! Visu pirmā sniega dienu rūķi centīgi un rūpīgi dara savu darāmo, galvas lāga no darbiņa nepaceldami. Vakarpusē, kad spilveni pabeigti, rūķi nožāvājas un tūliņ arī liekas migās. Katrs savu nule pabeigto spilvenu pagalvī palikuši. Sapnī rūķi redz to, ko katrs bērns, mamma, tētis, omīte vai vectētiņš visvairāk par visu kāro saņemt svētkos. Un katru nosapņoto sapnīti rūķis miegā noglabā savā spilventiņā – vai nu piepogā pie pogas, vai iepin bārkstīs, vai dod turēt izšūtajam lācim, vai aizliek aiz košajām svītrām... No rīta, kad rūķis mostas, tas ņem klēpī savu sapnīšos ņudzošo spilvenu, pa vienam vien atbrīvo tos no spilvena gūsta. Viņš vēlreiz apskata Kārļa lielo ilgošanos pēc ugunsdzēsēju auto, tad iet uz lielo noliktavu, kur sakrājušās dāvanas, un meklē tādu auto rokā. Saiņo to košā papīrā, raksta virsū Kārļa vārdu un liek dāvanu maisā. Atsējis Ilzes sapni par baltu kurpju pāri, rūķis ņem sapni padusē un meklē plauktos kurpes, kas visvairāk līdzinātos Ilzītes sapņu kurpītēm, saiņo dāvanu un raksta uz tās meitenes vārdu. Un tā līdz vakaram, kad spilventiņš atkal ir brīvs no iepriekšējās nakts sapnīšiem un cilvēku vēlmēm, bet rūķis noguris no dienā sadarītā. Tad nu viņš aši vien liekas atkal migā, guļ un sapņo, un piepilda spilvenu ar citu cilvēku vēlmēm... Un tā katru dienu un nakti bez gala un malas rūķi un viņu sapņu spilventiņi strādā mīļus darbiņus. Retumis gadās, ka rūķis, izstaigājis visas noliktavas un pārbaudījis visus plauktus, grozus un kārbas, tomēr nespēj atrast kādam sapnītim atbilstošu dāvanu. Tad rūķis ar sapni rokā iet pie Ziemsvētku vecīša, un viņi kopā domā, ko nu iesākt, kā iepriecināt mazo vai lielo dvēselīti. Jā, Annelei dzīvu zirgu rūķis dāvanā iesaiņot nevar, bet šūpuļzirgu vai košu grāmatu par zirgiem gan var, un abi – rūķis un Ziemsvētku vecītis – nopūšas, cerēdami, ka meitenei patiks viņu sagādātā dāvana. Arī Uldim motocikla vietā tiek tikai rotaļu motocikls un motociklista brilles. Neba nu visu, kas pasaulē atrodams, rūķi vasarā iedomājušies pagatavot... Līdz Ziemsvētkiem teju visas dāvanas jau iesaiņotas, pašas pēdējās no rūķu noliktavām košās paciņās ielec pirms Jaunā gada nakts. Un tad beidzot rūķi liek galvas uz saviem vecajiem, visu gadu lietotajiem spilveniem un aizmieg ciešā bezsapņu miegā līdz pat Zvaigznes dienai, jo ir bezgala noguruši, ļaudīm dāvanas saiņodami. Košie sapņu spilventiņi paliek gultiņu kājgaļos vairs nevajadzīgi, un jūtas skumji un vientulīgi. Tomēr Ziemsvētku vecītis apstaigā visus guļošos rūķus, savāc mirdzošos, greznos spilventiņus lielā maisā un nogādā tos cilvēkiem, kuri arī prot uzminēt citu ilgas un vēlēšanās, kā pēdējo Ziemsvētku sveicienu. Spilventiņi par to ir laimīgi, jo atkal var būt noderīgi, kaut kā mazas lellītes pagalvīši vai asu adatiņu uzraudzītāji. Ja arī tev ir ticis tāds spilventiņš, zini droši – tu arī esi mazdrusciņ rūķis. Drusciņ mēs visi esam rūķi. Īpaši, kad ļaujam kādam justies sevišķi priecīgi un mīļi – kad dodam negaidītas bučas, kad uzdāvinām puķīti bez jebkāda iemesla, kad mūsu mīļajiem dodam iemeslu laimīgi pasmaidīt.
(autors nav zināms)
Aptauja jebkuram, kas jebkad ir svinējis Ziemassvētkus=]
Sveiki,mīlīši! Tas brīdis ir tik tuvu-Ziemassvētki tuvojas! Gaidīšanas laiks ir ļoti aizraujošs, un paši svētki vairumam cilvēku acīs iededz īpašu uguntiņu un sirdī valda svētku noskaņa. Bet vai no visa svētku un gatavošanās jucekļa Jūs ko arī atceraties? Esat laipni aicināti aizpildīt mūsu sagatavoto aptauju, lai nedaudz padalītos savās domās,atmiņās.
Lai aizpildītu anketu klikšķiniet uz šīs adreses:
Ziemssvētku ticējumi
 | |||||
| |||||
| |||||
| Ziemassvētku vakarā meitas nes malku uz istabu, ja pagales pa pāriem, tad drīz apprecēsies, ja nepārī, tad ne. Ziemassvētku rītā jāceļās agri, lai visu gadu varētu agri celties. Ziemassvētku naktī jāēd 9 reizes pēc kārtas, tad nākošais gads būs bagāts. Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom. Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi. Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilinā divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies. Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt. Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot. Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā. Ziemassvētki ir auglības svētki, tādēļ Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara. Lai būtu daudz naudas, tad ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu. Lai uzzinātu, cik gadus vēl dzīvos vai arī pēc cik gadiem sasniegs to, ko vēlas, tad Ziemassvētku priekšvakarā jāņemot glāze, jāizraunot pašam savs mats no galvas un mats jāieverot zelta laulājamā gredzenā. Gredzens jāliekot glāzē. Pēc tam jānodomā, ko vēlas zināt; gredzens pašam jātur tik ilgi, kamēr tas sit pa glāzes malām. Ja nesit, tad domātais piepildās tanī pat gadā. Ziemassvētkos, kad dedzina eglīti, jāizvēl katram sava svecīte; kam pirmam svecīte nodzisīs, tas pirmais mirs vai arī precēsies (kā norunā). Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: "Ū, ū!" Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls. Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte. | |||||
|
Ziemassvētku tradīcijas pasaulē
Galvenās latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas ir svētku naktī ēst deviņus ēdienus, starp kuriem noteikti jābūt zirņiem, pīrāgiem un cepetim, kā arī vilkt bluķi, iet čigānos jeb budēļos un dāvināt dāvanas. Līdzīgas tradīcijas sastopamas arī dažās citās valstīs, taču ir arī milzums citu Ziemassvētku svinēšanas tradīciju, par kurām mēs nemaz neesam dzirdējuši. Tādēļ piedāvājam Jums iepazīties ar veidiem, kā šos svētkus svin citur pasaulē.
Valstīs, kur vairums iedzīvotāju ir katoļticīgie - Polijā, Čehijā, Itālijā, Spānijā -, visur, sākot ar baznīcām, veikalu skatlogiem, dažādām sabiedriskām vietām un beidzot ar dzīvokļiem, tiek iekārtots kaut kas līdzīgs leļļu teātra dekorācijām ar Betlēmes atainojumu. Tur redzama kūtiņa, kurā dzimis Jēzus bērniņš, un visi, kas šajā notikumā ņēmuši dalību, t.i., Jāzeps, Marija, pats Jēzus bērniņš, aitas, govis, gani, un trīs Austrumu ķēniņi.
Tradīcija ar Ziemassvētku bluķa vilkšanu raksturīga ne tikai latviešiem. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir līdz ar bluķa sadedzināšanu iznīdēt visu slikto un ļauno. Bluķa dedzināšanas tradīciju daudzas tautas saista ar labklājības vairošanu. Francijā ir tāda tradīcija, ka Ziemassvētku bluķis ir jāapēd. Taču frančiem Ziemassvētku bluķis ir rulete jeb, kā mēs teiktu, rolbiskvīts, kas apliets ar šokolādi un izrotāts ar marcipāna sēnītēm un meža rūķīšiem.
Latvieši Ziemassvētku vakarā bieži dzied: “No Ziemassvētku eglītes man spīd daudz gaišas svecītes…” Bet ko dara cilvēki tajās zemēs, kur egles neaug? Tuvojoties svētkiem, miljoniem Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikas ziemeļos izaugušu vai īpaši izaudzētu eglīšu pošas ceļojumā pa visu pasauli, un karstajā Latīņamerikā nav nekādu problēmu nopirkt Kanādā vai Skandināvijā izaugušu skaistuli. Eglīšu rotāšanas tradīcijas ir ļoti dažādas. Japānā, piemēram, eglītes zaros kar košus papīra lukturīšus, Austrālijā - putnu ligzdiņas un putniņus, bijušajā PSRS eglītes galotnē uzstutēja sarkanu piecstaru zvaigzni, - tādu pašu kā Kremļa torņos.
Pie Ziemassvētku dāvanām bērni visagrāk tiek Holandē. Viņi tās saņem jau kopš 6. decembra, jo tad ceļojumu pa valsti sāk Svētais Nikolass - tā ir svinīga procesija, kas virzās no valsts dienvidiem uz ziemeļiem. Pats Svētais Nikolass ir tērpies nevis anglosakšu sarkanajā mētelī ar sermuliņādas apmalēm, bet melni violetā bīskapa tērpā ar augstu cepuri galvā. Tā kā Svētais Nikolass ar savu svītu no tālajiem dienvidiem ir ieradies zirgos, tad, protams, ir jāpabaro arī zirgi, tāpēc bērni savas kurpītes piepilda ar sienu un cukuru Svētā Nikolasa zirgiem. No rīta viņi tās atrod pilnas ar riekstiem un konfektēm.
Visvēlāk dāvanas saņem Spānijas bērni, kas 5. janvāra vakarā, Zvaigznes dienas priekšvakarā, savas kurpītes piepilda ar salmiem. Naktī ar salmiem mielojas Triju Karaļu kamieļi. Karaļi pateicībā par kamieļu pabarošanu atstāj bērniem dāvanas.
Anglijā, kur ikvienā mājā parasti ir kamīns, bērni vakarā pie tā uzkar savas zeķītes. Ziemassvētku naktī pa kamīna skursteni istabā ieveļas Santa Klauss un piepilda zeķītes ar dāvanām un saldumiem. Šo tradīciju pārņēmuši arī Amerikas bērni. Ja naktī kāds paliek nomodā, tad var sastapt arī pašu dāvanu licēju.
Francijā, kur klimats ir siltāks un mājās nav kamīnu, Ziemassvētku vakarā bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko Tēvs Noels tur ielicis.
Itālijas bērnu apdāvinātāja Burvju Feja arī ierodas caur skursteni, un viņa to dara Zvaigznes dienā - 6. janvārī. Viņa katrā mājā dāvanas ieliek īpašā lielā krūzē.
Meksikāņu bērniem tiek spilgti izkrāsota krūze vai vēderaina figūra, saukta par pinatu. To piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem. Bērniem aizsien acis un rokā iedod garu nūju, ar kuru pinatu nokratīt zemē. Zviedrijā, kur zem katras mājas, klēts un kūts dzīvo rūķīši, Zimassvētkos viņi uzņemas bērnus apdāvināt. Tad nu pašiem bērniem jāprotas būt čakliem, godīgiem un kārtīgiem, jo rūķiem viss ir zināms.
Valstīs, kur vairums iedzīvotāju ir katoļticīgie - Polijā, Čehijā, Itālijā, Spānijā -, visur, sākot ar baznīcām, veikalu skatlogiem, dažādām sabiedriskām vietām un beidzot ar dzīvokļiem, tiek iekārtots kaut kas līdzīgs leļļu teātra dekorācijām ar Betlēmes atainojumu. Tur redzama kūtiņa, kurā dzimis Jēzus bērniņš, un visi, kas šajā notikumā ņēmuši dalību, t.i., Jāzeps, Marija, pats Jēzus bērniņš, aitas, govis, gani, un trīs Austrumu ķēniņi.
Tradīcija ar Ziemassvētku bluķa vilkšanu raksturīga ne tikai latviešiem. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir līdz ar bluķa sadedzināšanu iznīdēt visu slikto un ļauno. Bluķa dedzināšanas tradīciju daudzas tautas saista ar labklājības vairošanu. Francijā ir tāda tradīcija, ka Ziemassvētku bluķis ir jāapēd. Taču frančiem Ziemassvētku bluķis ir rulete jeb, kā mēs teiktu, rolbiskvīts, kas apliets ar šokolādi un izrotāts ar marcipāna sēnītēm un meža rūķīšiem.
Latvieši Ziemassvētku vakarā bieži dzied: “No Ziemassvētku eglītes man spīd daudz gaišas svecītes…” Bet ko dara cilvēki tajās zemēs, kur egles neaug? Tuvojoties svētkiem, miljoniem Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikas ziemeļos izaugušu vai īpaši izaudzētu eglīšu pošas ceļojumā pa visu pasauli, un karstajā Latīņamerikā nav nekādu problēmu nopirkt Kanādā vai Skandināvijā izaugušu skaistuli. Eglīšu rotāšanas tradīcijas ir ļoti dažādas. Japānā, piemēram, eglītes zaros kar košus papīra lukturīšus, Austrālijā - putnu ligzdiņas un putniņus, bijušajā PSRS eglītes galotnē uzstutēja sarkanu piecstaru zvaigzni, - tādu pašu kā Kremļa torņos.
Pie Ziemassvētku dāvanām bērni visagrāk tiek Holandē. Viņi tās saņem jau kopš 6. decembra, jo tad ceļojumu pa valsti sāk Svētais Nikolass - tā ir svinīga procesija, kas virzās no valsts dienvidiem uz ziemeļiem. Pats Svētais Nikolass ir tērpies nevis anglosakšu sarkanajā mētelī ar sermuliņādas apmalēm, bet melni violetā bīskapa tērpā ar augstu cepuri galvā. Tā kā Svētais Nikolass ar savu svītu no tālajiem dienvidiem ir ieradies zirgos, tad, protams, ir jāpabaro arī zirgi, tāpēc bērni savas kurpītes piepilda ar sienu un cukuru Svētā Nikolasa zirgiem. No rīta viņi tās atrod pilnas ar riekstiem un konfektēm.
Visvēlāk dāvanas saņem Spānijas bērni, kas 5. janvāra vakarā, Zvaigznes dienas priekšvakarā, savas kurpītes piepilda ar salmiem. Naktī ar salmiem mielojas Triju Karaļu kamieļi. Karaļi pateicībā par kamieļu pabarošanu atstāj bērniem dāvanas.
Anglijā, kur ikvienā mājā parasti ir kamīns, bērni vakarā pie tā uzkar savas zeķītes. Ziemassvētku naktī pa kamīna skursteni istabā ieveļas Santa Klauss un piepilda zeķītes ar dāvanām un saldumiem. Šo tradīciju pārņēmuši arī Amerikas bērni. Ja naktī kāds paliek nomodā, tad var sastapt arī pašu dāvanu licēju.
Francijā, kur klimats ir siltāks un mājās nav kamīnu, Ziemassvētku vakarā bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko Tēvs Noels tur ielicis.
Itālijas bērnu apdāvinātāja Burvju Feja arī ierodas caur skursteni, un viņa to dara Zvaigznes dienā - 6. janvārī. Viņa katrā mājā dāvanas ieliek īpašā lielā krūzē.
Meksikāņu bērniem tiek spilgti izkrāsota krūze vai vēderaina figūra, saukta par pinatu. To piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem. Bērniem aizsien acis un rokā iedod garu nūju, ar kuru pinatu nokratīt zemē. Zviedrijā, kur zem katras mājas, klēts un kūts dzīvo rūķīši, Zimassvētkos viņi uzņemas bērnus apdāvināt. Tad nu pašiem bērniem jāprotas būt čakliem, godīgiem un kārtīgiem, jo rūķiem viss ir zināms.
Ziemassvētku galdam
Ziemassvētku karpa
Sastāvdaļas:
1 liela vesela svaiga karpa
1 citons
ķiploki
sāls, sviests
Pagatavošana: (laiks: 15 minūtes)
Veselu, lielu, svaigu karpu notīra, pārgriež pa vēderu, izņem iekšas, iztīra.
Ierīvē ar sāli, saspiestiem ķiplokiem gan no ārpuses, gan iekšpuses.
Izspiež 1 citrona sulu, apslaka karpu no ārpuses un no iekšpuses.
Atstāj uz pāris stundām vai nakti.
Pirms cepšanas var ielikt vēderā piciņu sviesta, ar sviestu izsmērē arī pannu. Pārsmērē ar majonēzi
Cepj 200 grādos 15-20 minūtes.
Pasniedz galdā veselu, var izrotāt pēc vēlēšanās.
1 liela vesela svaiga karpa
1 citons
ķiploki
sāls, sviests
Pagatavošana: (laiks: 15 minūtes)
Veselu, lielu, svaigu karpu notīra, pārgriež pa vēderu, izņem iekšas, iztīra.
Ierīvē ar sāli, saspiestiem ķiplokiem gan no ārpuses, gan iekšpuses.
Izspiež 1 citrona sulu, apslaka karpu no ārpuses un no iekšpuses.
Atstāj uz pāris stundām vai nakti.
Pirms cepšanas var ielikt vēderā piciņu sviesta, ar sviestu izsmērē arī pannu. Pārsmērē ar majonēzi
Cepj 200 grādos 15-20 minūtes.
Pasniedz galdā veselu, var izrotāt pēc vēlēšanās.
Sklandrausis
Sastāvdaļas:
Mīklai:
1 kg rupju kviešu miltu, 30 g rauga,
100 g sviesta, puslitrs piena, sāls
pildījumam:
6 burkāni, 200 g kartupeļu, 3 ēdamkarotes
skāba krējuma, 100 g miltu, 50 g sviesta, 2 olas,
10 g rauga, sāls, cukurs
Pagatavošana: (laiks: 20 minūtes)
Gatavo rauga mīklu, uzraudzē. tad izveltnē, izveido apaļas ripas un maliņas uzloka uz aukšu. burkānus sarīvē, pievieno vārītus, samaltus kartupeļus, miltus, sviestu, sakultas olas, krējumu, raugu, sāli, cukuru.Visu labi sakuļ, uzraudzē, ielej saformētajā mīklā. cep 210-220 oC tempretūrā.
Mīklai:
1 kg rupju kviešu miltu, 30 g rauga,
100 g sviesta, puslitrs piena, sāls
pildījumam:
6 burkāni, 200 g kartupeļu, 3 ēdamkarotes
skāba krējuma, 100 g miltu, 50 g sviesta, 2 olas,
10 g rauga, sāls, cukurs
Pagatavošana: (laiks: 20 minūtes)
Gatavo rauga mīklu, uzraudzē. tad izveltnē, izveido apaļas ripas un maliņas uzloka uz aukšu. burkānus sarīvē, pievieno vārītus, samaltus kartupeļus, miltus, sviestu, sakultas olas, krējumu, raugu, sāli, cukuru.Visu labi sakuļ, uzraudzē, ielej saformētajā mīklā. cep 210-220 oC tempretūrā.
Ātri pagatavojami speķa pīrādziņi
Sastāvdaļas:
200 g maragrīna
1 ēdamkarote cukura
0,5 paciņas rauga
nepilna tējkarote sāls
1 glāze piena
400 g miltu
žāvēta gaļa vai speķis
sīpols
ola
Pagatavošana:
Izkausē margarīnu, pielej pienu. Ja vajag vēl pasilda, lai piens būtu silts. Pieber raugu ( ja ņem sauso ), vai izšķīdina ( jā ņem parasto ), pieber cukuru, sāli, labi samaisa. Tad piesijā miltus, samīca un liek aukstumā uz mazu brītiņu.Tad sadala to 5 daļās. No katras daļas veido kamolu, to saplacina, tad izveltnē apaļu. Apli griež 8 daļās ( uz pusēm, katru pusi uz pusēm, katru ceturtdaļu atkal uz pusēm ). Uz platākās malas liek sakapāta sīpola un smalki safrieztas gaļas maisījumu, tad satin. Apsmērē ar olu un cep cepeškrāsnī zeltaini brūnus. Pīrādziņi no šādi gatavotas mīklas ļoti ilgi paliek mīksti. Mīklu no ledusskapja vajag ņemt pakāpeniski. Jebkurai plātsmaizei vai picai es izmantoju tikai šādu mīklu, pie tam, cepot plātsmaizi vai picu, mīklu pirmajai plāksnei es rullēju tūlīt, neatdzesējot, tā vēl vairāk ekonomējot laiku.
200 g maragrīna
1 ēdamkarote cukura
0,5 paciņas rauga
nepilna tējkarote sāls
1 glāze piena
400 g miltu
žāvēta gaļa vai speķis
sīpols
ola
Pagatavošana:
Izkausē margarīnu, pielej pienu. Ja vajag vēl pasilda, lai piens būtu silts. Pieber raugu ( ja ņem sauso ), vai izšķīdina ( jā ņem parasto ), pieber cukuru, sāli, labi samaisa. Tad piesijā miltus, samīca un liek aukstumā uz mazu brītiņu.Tad sadala to 5 daļās. No katras daļas veido kamolu, to saplacina, tad izveltnē apaļu. Apli griež 8 daļās ( uz pusēm, katru pusi uz pusēm, katru ceturtdaļu atkal uz pusēm ). Uz platākās malas liek sakapāta sīpola un smalki safrieztas gaļas maisījumu, tad satin. Apsmērē ar olu un cep cepeškrāsnī zeltaini brūnus. Pīrādziņi no šādi gatavotas mīklas ļoti ilgi paliek mīksti. Mīklu no ledusskapja vajag ņemt pakāpeniski. Jebkurai plātsmaizei vai picai es izmantoju tikai šādu mīklu, pie tam, cepot plātsmaizi vai picu, mīklu pirmajai plāksnei es rullēju tūlīt, neatdzesējot, tā vēl vairāk ekonomējot laiku.
Zirņi ar speķi Ziemassvētkiem
Sastāvdaļas:
1 kg melno zirnu,
300g caurauguša speķa,
1 sīpols,sāls,pipari.
Pagatavošana:
Zirņus pa nakti izmērcē ūdenī. Ūdeni nomaina un vāra zirņus sālsūdenī, kamēr tie mīksti. Pasniedz ar mērci, kuru pagatavo šādi: sīki sagrieztu sīpolu un speķi sagrieztu kubiciņos uz pannas apcepj, pievienojot sāli un piparus.Zirņus ber māla porciju trauciņos, pārlej ar pagatavoto mērci. Ēdienam klāt pasniedz kefīru.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Ziņas
